Baltijas jūra resursi

Prezentācijas plāns
Dzintars
Aļģes
Dzīvnieki
Jūras gliemežvāki
Secinājums

Baltijas jūras galvenais resurss - dzintars
Baltijas dzintars - izejviela rotaslietu izgatavošanai. Kopš tā laika, kad to atklāja cilvēks, dzintars kalpoja kā rotājums un zāles. Baltijas dzintara vecums ir 44 miljoni gadu. Tas nav maz, bet pasaulē vidējo skaits ir 80 miljoni gadu.

Līdz 19. gadsimta viss Baltijas dzintars tika uzskatīts par jūras dzintaru vai jūras akmeni, jo tas tika savākts tieši jūrā vai piekrastē. Pēta tikai piekrastes dzintaru. Līdz mūsdienas nav koku, kas izgatavo dzintaru, jo visi tie jau ir izmiruši. Bet Ķīnā palikuši pāris mūsdienu pārstāvji.

Kā mūsdienās tiek izmantots dzintars
Mūsdienās visi izmanto dzintaru dažādos veidos, bet pārsvarā tie ir juvelierizstrādājumi un visādi suvenīri (magnēti, figūriņas, rokassprādzes).
Dzintars tiek izmantots arī medicīnā. Tas satur daudz noderīgu vielu: dzelzi, kāliju, jodu, cinku.
Dzintara akmeni lieto galvassāpju, audzēju un vairogdziedzera ārstēšanai.

Dzintars ir populārs mākslā. Ja dzintara apstrādes laikā paliek atkritumi, tos izmanto gleznu dekorēšanai. Pasaulē ir mākslas šedevrs - Dzintara istaba. Tā augstums ir 7,8 metri, platība ir 100 kvadrātmetri. Lai izrotātu telpu, vajadzēja 6 tonnas dzintara.
18. gadsimta mākslas šedevrs, kas pazuda bez vēsts Lielā Tēvijas kara laikā. Dekorēšanā pārsvarā tika izmantots dzintars - lielais skapis sastāvēja no dzintara paneļiem un ornamentiem Izveidoja vācu amatnieki Prūsijas karalim Frederikam I, pēc tam pasniedza Pēterim I.

Aļģes
Aļģes ir galvenie organiskās vielas ražotāji ūdens vidē. Aļģes un citi ūdensaugi veido aptuveni 80% no visas organiskās vielas, kas katru gadu tiek radīta uz Zemes. Baltijas jūrā ir daudz aļģu, un tas ir ļoti labi, jo aļģes ir ļoti pieprasītas cilvēku rūpniecībā. Piemēram: (medicīnā, uzturā, senās pasaules izpētē)

Baltijas aļģes un to izmantošana uzturā
Aļģes tiek izmantotas uzūtra rūpniecībā. Šo produktu raksturojums augsts olbaltumvielu saturs. Ēdišānas aļģes ievāc Baltijas jūras saldūdenī. Bet Baltijas jūrā ir ļoti maz ēdamo aļģu, un tāpēc tie nav tik populāri.

Baltija eļģes mājā!
Aļģes no Baltijas jūras var izmantot mājās aromātam, jo ​​tām ir spēcīga jūras smarža, jūs varat izrotāt akvāriju ar zivīm, apvienojot to argliemežnīca.

Aļģes medicīnā
Tāpat kā visus augus, arī aļģes medicīnā plaši izmanto kā terapeitiskus, profilaktiskus un kosmētiskus līdzekļus. Pašlaik aļģes ir ieņēmušas cienīgu vietu farmācijā. Aptieku plauktos jūs atradīsiet daudzus preparātus, kas izgatavoti no aļģēm. Brūnaļģēm ir daudzšūnu talis un audu rudimenti. Satur pigmentus: hlorofilu a un c, ksantofilus.

Baltijas jūra dzīvnieki
Baltijas jūrā ir daudz dažādu dzīvnieku. Baltijas jūra ir savienota ar Antlatijas okeānu, un tāpēc sāļu procentuālais daudzums ūdenī atšķiras, jo tālāk no okeāna, jo zemāks procents, kas nozīmē, ka zivis tur ir saldūdeni. Ūdens šeit nav tik sāļš kā citās jūrās. Tāpēc daži zinātnieki nosacīti sadala Baltijas jūras iedzīvotājus saldūdenī un jūrā.

Kā pierādīt, ka ūdens Baltijas jūrā ir mazāk sāļš nekā citās jūrās.

Baltijas jūra ir bagāta ar jūras veltēm. Tos iegūst Kaļiņingradas apgabalā un Eiropas valstīs. Līčos galvenokārt dzīvo saldūdens zivis. Marine atrodas tālu no krasta. Baltijas valstīs tas ir atrodams: Baltijas siļķes, baltijas brētliņas, plekstes, Lasis, dārzeņi, roņi.
(u.c)
Tā kā zivju ir daudz, pavāri zvejnieki nevar atpūsties :)

Papildus uzskaitītajām zivīm Baltijas ūdeņos dzīvo mīkstmieši, kalmāri, mazie vēžveidīgie un grunts zivis. Pinkains roku krabis, kas šeit parādījās salīdzinoši nesen, ir ļoti reti sastopams. Medūzas sastopamas arī Baltijas jūrā, lielākā - ciāna - dzīvo netālu no Dānijas ūdeņiem. Pārējo telpu apdzīvo nekaitīgā aurēlija, Baltijas jūras.

Jūras gliemežvāki
Baltijas jūras krastā ir daudz dažādu čaumalu, es domāju, ka tas ir diezgan noderīgs resurss zinātniekiem, jo ​​tie var ilgt daudzus gadus, un jūs varat tos izmantot, lai noteiktu, cik gadus. Un mūsu koncepcijā, tas ir, ikdienas dzīvē, tas ir skaists rotājums akvārijam vai stendam)