Kāpēc uz Zemes izveidojušās teritorijas ar atšķirīgu dzīvo dabu

Biomu veidošanās

Sasniedzamais rezultāts
Definē biomas jēdzienu un spriež par būtiskām pazīmēm, kuras veido biomu savstarpējās atšķirības (piemēram, temperatūra, nokrišņu daudzums, augsnes, augi, dzīvnieki).

Visumā ir daudz gan lielu, gan mazu, gan iežu, gan gāzu planētu, taču tikai Zeme ir apveltīta ar kaut ko īpašu – dažādiem dzīvajiem organismiem.
Mūsu planēta atrodas tieši tādā attālumā no Saules, lai uz tās būtu dzīvības pastāvēšanai nepieciešamie nosacījumi – piemērota temperatūra un ūdens šķidrā veidā.
Dzīvajiem organismiem vislabvēlīgākie apstākļi ir vietās, kur notiek litosfēras, hidrosfēras un atmosfēras mijiedarbība.
Tur rodas zemeslodes dzīvības apvalks – biosfēra.
Tā aptver hidrosfēras un litosfēras augšējo daļu un atmosfēras zemākos slāņus, un to veido gan tādi lieli un sarežģīti organismi kā vaļi, lauvas, tunzivis un ozoli, gan arī ļoti sīkas vai vienkāršas būtnes, piemēram, ciānbaktērijas, aļģes, medūzas.

Lai arī nav tādas vietas uz Zemes virsas, kur nebūtu biosfēras, dažādos apgabalos tā ir ļoti atšķirīga.
Šīs atšķirības nosaka galvenokārt klimats – vietai raksturīgais siltums un mitrums.
Atkarībā no temperatūras gada gaitas, nokrišņu daudzuma un režīma izveidojas konkrētajiem apstākļiem piemērotākais augu un dzīvnieku kopums.
Bioma jeb dabas zona ir plaša sauszemes teritorija ar līdzīgu klimatu, augsnēm, augiem un dzīvniekiem.
Tu jau zini, ka klimata joslas nomaina cita citu virzienā no ekvatora uz poliem, tāpēc līdzīgi noteiktā secībā mainās arī biomas.

Mijiedarbojoties trim galvenajiem faktoriem – gaisa temperatūras gada gaitai, nokrišņu daudzumam un režīmam –, sauszemē ir attīstījušies trīs izplatītākie augāja tipi: meži, zālāji (pļavas) un tuksneši.
To augu sugu sastāvs un ģeogrāfiskais novietojums nosaka, kura bioma izveidosies konkrētajā teritorijā.

Augu attīstībai vajag siltumu, ūdeni un gaismu, tāpēc tie ir piemērojušies noteiktiem ģeogrāfiskajiem apstākļiem.
Teritorijās ar karstu un mitru klimatu aug mūžzaļi platlapu koki, savukārt apgabaliem ar mēreni siltu vasaru, aukstu ziemu un vidēju nokrišņu daudzumu raksturīgi skujkoki.
Tāpēc, piemēram, ekvatora tuvumā ir mūžzaļie tropu lietusmeži, bet mērenajiem platumiem raksturīgi jauktie meži, kurus vairāk uz ziemeļiem nomaina skujkoku mežu bioma.