Ētiskās vērtības Poruka dzejā

Содержание

Слайд 2

Tāpat kā citiem dzejniekiem, Jānim Porukam ļoti svarīgas ētiskās vērtības ir mīlestība

Tāpat kā citiem dzejniekiem, Jānim Porukam ļoti svarīgas ētiskās vērtības ir mīlestība
pret citiem, dzīvības novērtēšana, brīvības saglabāšana, ticība un jebkādu citu jūtu izpausme.

Слайд 3

Mīlestība Poruka uztverē ir kaut kas gaišs un skaists, kas dzīvi padara

Mīlestība Poruka uztverē ir kaut kas gaišs un skaists, kas dzīvi padara
brīnišķīgāku, tuvāku. Tā izpaužas ļoti dažādi, kā mātes attieksme, rūpes un raizes par savu bērnu, kā bērna pateicība savai mātei un, pat tik vienkārši, kā jūtas, kas pastāv tuvu cilvēku un labu draugu starpā.

Слайд 4

Ticība arī dzejnieka izpratnē ir kaut kas ļoti nepieciešams. Tā mums katram

Ticība arī dzejnieka izpratnē ir kaut kas ļoti nepieciešams. Tā mums katram
ļauj saglabāt savas cerības, vēlmes, to pašu ticību kam labākam, interesantākam utt.

Слайд 5

Arī pārējās jūtas, gan pozitīvās, gan negatīvās ir ļoti svarīgas. Tās padara

Arī pārējās jūtas, gan pozitīvās, gan negatīvās ir ļoti svarīgas. Tās padara
mūs par tādiem cilvēkiem, kādi mēs esam. Pēc Jāņa Poruka domām bez tām cilvēks nekas nebūtu.

Слайд 6

No baznīcas braucot ziemas svētku vakarā

“Ai, māmiņa, cik laba tu, Tu

No baznīcas braucot ziemas svētku vakarā “Ai, māmiņa, cik laba tu, Tu
mani baltu mazgāji, No acīm skūpstot asaras, Man svētku drānas uztērpi. Ai, māmiņa, vai mūžīgi Es varēšu tāds skaidris būt, Jeb vai būs liktens nolēmis Man citādam virs zemes kļūt?”

Слайд 7

Dzejolī “No baznīcas braucot ziemas svētku vakarā” Poruks izteicis domu par šķīstību.

Dzejolī “No baznīcas braucot ziemas svētku vakarā” Poruks izteicis domu par šķīstību.
Viņš šajā dzejolī cenšas pateikt, cik katrs mēs esam tīrs un svēts bez grēkiem piedzimstot, bet to, cik labi mēs būsim turpmāk, lēmis mums Dievs. Mēs nevaram paredzēt savu likteni, bet, protams, varam to iespaidot ar labiem vai sliktiem darbiem un vārdiem.

Слайд 8

Ticība

“Trīs lietas manim sirdī Stāv svētas un dārgas gan, Tās visiem ir uzticētas Un

Ticība “Trīs lietas manim sirdī Stāv svētas un dārgas gan, Tās visiem
dāvinātas ar man. Tas pirmais svētais dārgums, Ko sirdī nēsāju, Ir katram dots par laimi-
Tā iraid dzīvība.


Tā otrā dārgā manta, Ko sirdī glabāju, Kas dzīvi plašu dara, - Tā mīlestība ir. Tā trešā siržu rota, Kas dzīvei formu dod, Kas pienākumus stāda, Tā ir tā brīvība.”

Слайд 9

Dzejolī “Ticība” Poruks uzsvēris trīs, viņaprāt, nozīmīgākās vērtības, ko Dievs devis katram

Dzejolī “Ticība” Poruks uzsvēris trīs, viņaprāt, nozīmīgākās vērtības, ko Dievs devis katram
cilvēkam: dzīvību, brīvību, mīlestību, viņš lepojas ar tām, vēlas tās saudzēt, jūtas laimīgs, ka Dievs viņam sniedzis iespēju šīs dāvanas izmantot pēc saviem ieskatiem. Poruks pats tās uzskata par svētākajām lietām, kas cilvēkam ir sniegtas. Tām nekas nestāv blakus un tās nevar nopirkt par naudu. Dzejnieks domā, ka bez ticības debesīm, brīnumiem un laimībai cilvēka sirds nav nekā vērta.

Слайд 10

Vēlējumies

“Ir daudz uz pasaules siržu, Un visas mīlē un cieš... Kaut zvaigznes

Vēlējumies “Ir daudz uz pasaules siržu, Un visas mīlē un cieš... Kaut
kopā lītu Un saule taptu iz tām; Kaut sirdis kopā kustu Aiz sāpēm un ciešanām: Lai redzētu, cik daudz gaismas Ar tumšā naktī mirdz; Lai justu reiz augstajie gari, Cik liela ir cilvēka sirds.”

Слайд 11

Dzejoļa “Vēlējumies” noskaņa ir diezgan drūma. Šis dzejolis stāsta par to,

Dzejoļa “Vēlējumies” noskaņa ir diezgan drūma. Šis dzejolis stāsta par to, cik
cik katrs mēs esam atšķirīgi tāpat kā zvaigznes, kas pie debesīm mirdz. Uz pasaules ir un būs cilvēki, kuri vēlēs ļaunu citiem un būs cilvēki, kuri darīs tikai labas lietas. Poruks vēlas, lai visu cilvēku sirdis uz pasaules saplūstu un dalītos sāpēs un ciešanās. Lai ikkatrs no mums vēlētu citiem tikai labu.

Слайд 12

Tēvijai

“Kas savu sirdi atdevis, Tas vientulis ir palicis, Tam nav neviena drauga.
Es arī

Tēvijai “Kas savu sirdi atdevis, Tas vientulis ir palicis, Tam nav neviena
draugu nevēlos, - Pie tavām krūtīm noliecos: Dod manim kapa vietu.”

Слайд 13

Dzejolī “Tēvijai” Poruks pauž noželu par pazaudēto sirdi, viņš ir pārliecināts,

Dzejolī “Tēvijai” Poruks pauž noželu par pazaudēto sirdi, viņš ir pārliecināts, ka
ka dzīvei bez sirds, tātad bez draugiem, pozitīvām un arī negatīvām sajūtām nav jēgas. Ja pazaudēta ticība dzīvei, tad to atgūt ir gandrīz vai neiespējami, tādēļ labāk uzreiz izvēlēties nāvi.

Слайд 14

J.Poruks savā dzejā ir formulējis vairākus ētiskos principus un dogmas, kuras, viņaprāt,

J.Poruks savā dzejā ir formulējis vairākus ētiskos principus un dogmas, kuras, viņaprāt,
ir jāievēro katram sevi cienošam indivīdam:

Morāle - ētisko principu noturīgums;
Izveidojušies indivīda personīgie ideāli;
Personiskās atbildības apziņa;
Alkas pēc garīgās šķīstības;
Uzticība un solījumu pildīšana;
Dzīvības (savas un citu) godāšana;
Brīvība (var uztvert gan kā personības brīvību, gan kā brīvību no aizspriedumiem, kā sirdsapziņas brīvību).

Имя файла: Ētiskās-vērtības-Poruka-dzejā.pptx
Количество просмотров: 36
Количество скачиваний: 0