Слайд 24. maijs ir valsts svētku diena - Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas
diena.
Слайд 3Vēsture
Latvijas PSR Augstākās Padomes Deklarācija Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu ir dokuments,
ar kuru 1990. gada 4. maijā tika atjaunota Satversmes sapulces 1922. gada 15. februārī pieņemtā Latvijas Republika Satversme. Šī deklarācija pasludināja 1940. gada 17. jūnija PSRS militāro agresiju kā starptautisku noziegumu un atjaunoja Latvijas Republikas suverenitāti.
Deklarācijas preambulā konstatēts, ka Tautas Saeima, kas tika ievēlēta prettiesiskās, antikonstitucionālās vēlēšanās, kuru rezultāti bija viltoti, nevarēja paust tautas gribu un tai arī nebija tiesību lemt par valsts politiskās iekārtas maiņu un atteikšanos no suverinitātes. Saskaņā ar Satversmi Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, kurā suverēnā vara pieder tautai un to mainīt var vienīgi tautas nobalsošanā.
Tā kā Satversmē noteiktā procedūra nebija ievērota, Latvija nekad nebija iestājusies Padomju Savienībā un juridiski joprojām bija neatkarīga. Pamatojoties uz to un Latvijas iedzīvotāju gribu, kas pausta ievēlot vairākumā deputātus, kas atbalstīja neatkarības atjaunošanu, Augstākā Padome lēma, ka atjaunojama arī faktiska Latvijas neatkarība.
Слайд 54 . maija notikumu pirmsākumi meklējumi jau 1989. gadā, tautas nacionālās atmodas
kustībai – Tautas frontei ejot pretī pilnīgai valstiskās neatkarības atjaunošanai. Lai arī PSRS vadītājs Mihails Gorbačovs rosināja Latvijai atjaunot valstisko suverenitāti saskaņā ar PSRS likumiem, Latvijas Tautas fronte tā nebija ar mieru.
Слайд 6Deklarāciju pieņēma LPSR Augstākā Padome, kurā 1990. gadā tika ievēlēts 201 deputāts.
Lai likumdevēji nobalsotu par deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" bija nepieciešams 2/3 no deputātu skaita atbalsts jeb 132 balsis.
Deklarāciju sagatavoja un atbalstīja Latvijas Tautas frontes frakcija (pie tās teksta gatavošanas darbojušies Romāns Apsītis, Valdis Birkavs, Vilnis Eglājs, Aivars Endziņš, Tālavs Jundzis, Andrejs Krastiņš, Egils Levits un Rolands Rikards)pret bija Interfronti atbalstošie deputāti.
Слайд 7Latvijas Tautas frontes frakcija
Valdis Birkavs
Romāns Apsītis
Vilnis Eglājs
Слайд 8Latvijas Tautas frontes frakcija
Aivars Endziņš
Tālavs Jundzis
Andrejs Krastiņš
Egils Levits
Слайд 9Ar 138 balsīm "par", 0 "pret" (deklarāciju neatbalstošie deputāti balsojumā nepiedalījās) un
1 "atturas" Augstākā Padome to pieņēma. Tika pasludināts pārejas posms no Latvijas Republikas Augstākās Padomes līdz Saeimas sasaukšanai.
Pieņemot vēsturiski tik nozīmīgo deklarāciju, ar ovācijām un gavilēm deputātiem atbalstu pie Saeimas ēkas izteica liels skaits Latvijas iedzīvotāju. Turklāt ļoti daudz cilvēku notiekošo vēroja savu televizoru ekrānos. Kopumā 1990, gada 4. maijs Latvijas iedzīvotājiem bija prieka, aizkustinājuma un gaviļu pilna diena.