3.lekcija-IEKAISUMS

Ievads
Iekaisums ir kompleksa organisma aizsargreakcija pret kaitīgiem faktoriem, piem., kaitīgiem mikroorganismiem, un bojātām šūnām un audiem.
Iekaisuma primārais mērķis ir novērst audu bojājuma iemeslu (mikrobi, toksīni u.c.) vai bojājuma sekas.
Iekaisuma procesā bojātajos audos tiek piegādāti leikocīti un asins plazma
Iekaisuma reakcijas ir cieši saistītas ar audu reparācijas un rētošanās reakcijām
Dažos gadījumos iekaisums var būt bīstams (bez adaptīvas nozīmes)

Ievads un terminoloģija
Iekaisuma process var attīstīties jebkuros audos un orgānos.
Klīniskajā terminoloģijā bieži lieto izskaņu –īts
Daži piemēri
Apendicīts – aklās zarnas tārpveida piedēkļa iekaisums
Cistīts – urīnpūšļa iekaisums
Pankreatīts – aizkuņģa dziedzera iekaisums
Faringīts- rīkles iekaisums
Laringīts – balsenes iekaisums
Tonsillīts (angīna) – mandeļu iekaisums
Hepatīts- aknu audu iekaisums u.c.

Iekaisuma bioloģiskā jēga
Labvēlīga –
bojājošā faktora (mikroba, toksīna u.c.) likvidēšana vai norobežošana;
Bojāto audu likvidēšana vai norobežošana
Veicina bojātu audu dzīšanas un rētošanās procesus
Kaitīga –
Autoimūnas slimības
Alerģiskas reakcijas
Ateroskleroze

Kas notiktu ja nebūtu iekaisuma procesa?
Nenotiku dzīšanas un rētošanās procesi
Nenotiktu izveseļošanās no infekcijām
Bojātie audi un orgāni nesadzītu un neatjaunotu savu funkciju
Iekaisuma reakcijai ir milzīga loma organisma izdzīvošanā.

Iekaisuma iemesli
Jebkurš faktors, kurš spēj izsaukt audu bojājumu:
Bioloģiskie (vīrusi, baktērijas, sēnītes, parazīti)
Ķīmiskie (skābes, sārmi, šķīdinātāji u.c.)
Fizikālie (RA un UV starojums, mehāniskie un termiskie)
Trauma
Svešķermeņi
Audu nekroze
Alerģija
U.c.

Iekaisuma 5 galvenās pazīmes
Siltums (calor)- ↑asins plūsma, ↑ metabolisms
Apsārtums (rubor) - ↑asins plūsma
Pietūkums (tumor)– šķidruma uzkrāšanās starpšūnu telpā - tūska
Sāpes (dolor) – tūska, audu bojājums, perifēro nervu karinājums fizikālu un ķīmisku faktoru ietekmē
Funkcijas traucējums (functia laesa)

Iekaisuma procesa lokālie komponenti
Asinsvadu reakcijas
Šūnu reakcijas

Iekaisuma procesa lokālie komponenti
Asinsvadu reakcijas
Vazodilatācija (asinsvadi paplašinās)
Palielinās asinsvadu sieniņas caurlaidība => tūska
Paplašinās asinsvadi
Palielinās asinsvadu caurlaidība, kas veicina asins šķidrās daļas nokļūšanu ārpus asinsvada – iekaisušajos audos (tūska)

Iekaisuma procesa lokālie komponenti
Šūnu reakcijas
Leikocītu migrācija uz iekaisuma perēkli

Iekaisums
Iekaisums var būt
Akūts
Hronisks

Akūts iekaisums
Sākas ātri: sekunžu vai minūšu laikā
Noris īslaicīgi: dienu laikā
Morfoloģiskā bāze:
neitrofilo leikocītu reakcijas!!!
tūskas veidošanās
Iekaisuma rezultātā radušos tūskas šķidrumu sauc par eksudātu.

Hronisks iekaisums
Attīstās pēc akūta iekaisuma vai sākas nemanāmi, lēni
Noris ilgstoši
Morfoloģiskā bāze:
Limfocītu un makrofāgu reakcijas
Asinsvadu proliferācija s. Angioģenēze
Fibroze (saistaudu savairošanās)

Akūts iekaisums

Akūta iekaisuma cēloņi
Infekcijas: vīrusi, baktērijas, parazīti
Mikrobu toksīni
Trula un penetrējoša trauma
Fizikāli un ķīmiski faktori: toC, radiācija, ķīmiskas vielas
Audu nekroze
Svešķermeņi
Alerģija (imūnreakcijas)

Akūta iekaisuma patoģenēzes komponenti
Asinsvadu diametra izmaiņas, kas veicina asins plūsmas pieaugumu
Arteriolu paplašināšanās => pastiprināta asins pieplūde
Kapilāru caurlaidības pieaugums => tūska
Strukturālas izmaiņas sīkajos asinsvados, kas ļauj proteīniem un leikocītiem izkļūt no tiem
Starp endotēlija šūnām veidojas spraugas => palielina asinsvadu caurlaidību => tūska
Šūnu emigrācija no asinsvadiem, uzkrāšanās audos un aktivācija

Akūta iekaisuma galvenās šūnas
Neitrofīlie leikocīti
[+] destruē iekaisuma izraisītājus, piem., mikroorganismus, un sašķeļ arī nekrotiskās masas
[–] var destruēt arī audus
Neitrofīlais leikocīts – akūta iekaisuma galvenā šūna

Akūts iekaisums
Neitrofīlie leikocīti asinsvadā

Akūts iekaisums
Akūts gastrīts

Kā leikocīti iekļūst iekaisušajos audos?
Leikocītu migrācija no asinsvada audos ir sarežģīts process, kuram izšķir vairākas stadijas.
Marginācija
Adhēzija (‘’pielipšana’’) pie endotēlija
Vāja adhēzija (ripošana)
Stabila adhēzija
Migrācija caur endotēliju un asinsvada sienu (transmigrācija jeb diapedēze)
Migrācija audos hemotaksiska stimula virzienā (hemotakse)

Marginācija
Adhēzija
Transmigrācija
Fagocitoze
Kā leikocīti iekļūst iekaisušajos audos?
asinsvads
apkārtējie audi

Leikocītu emigrācija
Nonākot iekaisuma perēklī audos, leikocīts pārvietojas hemotaktiska stimula virzienā, šo procesu sauc par hemotaksi.
Hemotakse- aktīva leikocītu pārvietošanās noteiktu ķīmisku kairinātaju virzienā
Hemoatraktanti- aģenti (vielas), kuri veicina hemotaksi
Par hemoatraktantim var būt bakteriāli komponenti, iekaisuma mediatori u.c. vielas

Fagocitoze
Nonākot audos leikocītiem jāatpazīst nevēlamais aģents (piem. baktērija) un jāfagocitē.
Fagocitoze- spēja aktīvi satvert un sagremot mikroorganismu vai kādu citu svešas vielas daļiņu
Fagocitozi var iedalīt 3 secīgos posmos:
Atpazīšana un piesaistīšanās
Iegrimšana un fagosomas izveidošanās
Nonāvēšana un degradācija (sagremošana)

Šūnu veidi akūta iekaisuma infiltrātā
Neitrofīlie leikocīti: galvenās akūta iekaisuma šūnas (6-24 h)
Vēlāk iekaisuma perēklī parādās arī makrofāgi (24-48 h)
Tomēr šūnu sastāvs akūta iekaisuma perēklī var atšķirties:
Alerģiska iekaisuma gadījumā dominē eozinofīlie leikocīti
Vīrusu infekciju gadījumos dominē limfocīti

Akūta iekaisuma iznākumi
Pilnīga audu struktūras atjaunošanās
Pāreja hroniskā iekaisumā
Saistaudu rētas izveide: fibroze
Organisma bojāeja no audu bojājuma, iekaisuma sistēmiskajām izpausmēm vai iekaisuma komplikācijām/

Hronisks iekaisums

Hroniska iekaisuma cēloņi
Hronisks iekaisums var attīstīties pēc akūta iekaisuma procesa, ja akūta iekaisuma cēlonis nav pilnībā likvidēts.
Hronisks iekaisums var attīstīties arī primāri, ja ir ilgstoša (hroniska) saskarsme ar noteiktiem eksogēniem un endogēniem faktoriem (piem., smēķēšana , noteiktas baktērijas, autoimūni procesi u.c.)

Hroniska iekaisuma cēloņi
Persistējošas infekcijas: tbc, sifiliss (Treponema pallidum infekcija), noteikti vīrusi, sēnes, parazīti
Ilgstoša saskarsme ar eksogēniem vai endogēniem toksiskiem aģentiem vai citiem kairinātājiem ilgstošā laika periodā.
Autoimūns iekaisums: imūnreakcija pret paša organisma audiem

Hroniska iekaisuma morfoloģiskā bāze
Hroniska iekaisuma galvenās šūnas : makrofāgi un limfocīti
Audu destrukcija
Bojāto audu aizvietošana ar saistaudiem (rētošanās procesi).
Makrofāgs
Limfocīts

Hronisks iekaisums: šūnu sastāvs
N21
limfocīti

Hronisks iekaisums
Īpašs hroniska iekaisuma veids ir granulomatozs iekaisums.
Audos veidojas granuloma, kas ir fokāls hroniska iekaisuma šūnu (makrofāgu, limfocītu) sakopojums.
Granulomatoza iekaisuma mērķis ir norobežot etioloģisko aģentu (svešķermeni, baktēriju u.c.) un novērst tā tālāku izplatību.
Raksturīgs gadījumos, kad organisms saviem spēkiem nav spējīgs iznīcināt aģentu, paliek vēl iespēja to norobežot, izveidot granulomu.
Piem. T.s. Imūna tipa granuloma raksturīga tuberkulozei.
granuloma

Limfatiskās sistēmas iesaiste iekaisuma procesā
Sakarā ar limfas plūsmu no iekaisušajiem audiem, iekaisuma procesā bieži ir iesaistīti reģionālie limfātiskie mezgli (reaktīvs limfadenīts), kas var būt sāpīgi un palielināti.

Sistēmiskās iekaisuma izpausmes
Drudzis
Ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, parasti par 1-4oC
Drudzi izraisa pirogēni: vielas, kas ietekmē hipotalamu. Tā rezultātā mainās hipotalama noteiktais temperatūras slieksnis.
Drudzis veicina zīdītāja audos iekļuvušo mikroorganismu iznīcināšanu.
Leikocitoze: paaugstināts leikocītu daudzums asinīs
Neitrofilija: palielināts neitrofīlo leikocītu daudzums asinīs

Sistēmiskās iekaisuma izpausmes
Izmaiņas asins ainā
Leikocitoze: paaugstināts leikocītu daudzums asinīs
Neitrofilija: paaugstināts neitrofīlo leikocītu daudzums asinīs (bieža atradne īpaši lielai daļai bakteriālu infekciju)
Nobīde pa kreisi : paaugstināts stabiņkodolaino leikocītu daudzums (neitrofīlo leikocītu priekšteči, mazāk nobriedušas neitrofīlo leikocītu formas)
Limfocitoze : paaugstināts limfocītu daudzums(var būt vīrusu infekciju gadījumos)
Eozinofīlija: paaugstināts eozinofīlo leikocītu daudzums (alerģijas, parazītu infekcijas)

Sistēmiskās iekaisuma izpausmes
Izmaiņas asins ainā
Palielināts akūtās fāzes proteīnu daudzums
Akūtās fāzes proteīni: plazmas proteīni, kuru koncentrācija pieaug kā atbildes reakcija uz akūtu iekaisumu.
Koncentrācijas pieaugums var sasniegt vairākus simtus reižu
Plaši zināmi piemēri: C-reaktīvais proteīns (CRP), fibrinogēns, seruma amiloīds A (SAA)

Sistēmiskās iekaisuma izpausmes
Kardiovaskulārās izpausmes (piem., tahikardija)
Anoreksija, miegainība, slikta pašsajūta

Neadekvāta iekaisuma piemēri
Pārmērīgs iekaisums:
Alerģiskās slimības
Autoimūnās slimības
Aterosklerozes, t.sk. KSS patoģenēzes komponents
Vājš iekaisums:
pastiprināta uzņēmība pret infekcijām,
vāja brūču dzīšana

Iekaisuma mediatori
Iekaisums ir sarežģīta, kontrolēta, augsti koordinēta organisma aizsargreakcija uz audu bojājumu.
Iekaisuma mediatori ir dažādu šūnu sintezētas vielas, kuru iedarbība nodrošina visu iekaisuma procesa sastāvdaļu attīstību, norisi, regulāciju un iznākumu.

Iekaisuma mediatori
Galvenās iekaisuma mediatoru grupas ir
Vazoaktīvie amīni (histamīns, serotonīns)
Lipīdu tipa mediatori (prostoglandīni, leikotriēni)
Citokīni (interleikīni, augšanas faktori, FGF, TNF u.c.)
Kinīni (bradikinīns)

Dažas no daudzajām iekaisuma mediatoru funkcijām
Vazodilatācija- prostoglandīni, NO
Palielināta asinsvadu caurlaidība- vazoaktīvie amīni (histamīns, serotonīns), C3a unC5a, bradikinīns, leikotriēni, PAF
Hemotakse- hemokīni, C5a, LTB4
Drudzis- IL-1, IL-6, TNF, prostoglandīni
Sāpes- prostoglandīni, bradikinīns