Apģērbs. Apģērba materiāli
Apģērbs, arī drēbes vai tērps, ir izstrādājums vai izstrādājumu kopums, kura mērķis ir apsegt cilvēka ķermeņa daļas. Apģērbs ir viena no cilvēka pamatvajadzībām, kas nodrošina aizsardzību pret ārējās vides iedarbību, piemēram, neļauj ķermenim atdzist vēsos laikapstākļos, aizsargā no kukaiņu kodumiem, neļauj apdedzināties un saskrāpēties. Apģērbu lielā mērā nosaka mode. Ir dažāda veida apģērbi, kuru funkcijas atšķiras, piemēram, bikses nodrošina kāju nosegšanu, krekls — ķermeņa augšdaļas nosegšanu, galvassegas — galvas nosegšanu un tā tālāk. Apģērbu mēdz iedalīt mājas apģērbā, kas parasti ir ērts, varbūt nedaudz novalkāts un nav sevišķi saudzējams, izejamajā apģērbā, kas ir formālāks un reprezentablāks, piemēram, smokings, kā arī funkcionālajā apģērbā, kas paredzēts specifisku funkciju veikšanai, piemēram, uniforma. Mēdz arī izdalīt apakšveļu, kas tiek vilkta tieši uz miesas, parasti paredzot tai pa virsu uzvilkt vēl kādu apģērbu, un virsdrēbes, kas ir apģērba pati ārējā kārta un kuru mēdz novilkt ienākot iekštelpās. Apģērba materiāli.
Agrāk cilvēki darināja apģērbu no dzīvnieku ādām un kažokādām. Kad cilvēki apmetās uz dzīvi vienuviet un sāka audzēt kultūraugus, viņi sāka darināt audumus no dabiskajām šķiedrām. No dzīvniekiem ieguva tādas tekstilšķiedras kā zīdu un vilnu, arī no augiem iemācījās iegūt tekstilšķiedru kā kokvilnu un linu audumu. 19. gadsimta beigās franču ķīmiķis radīja pirmo mākslīgo audumu. Viņš ieguva mākslīgo zīdu no augu šķiedras, kas bija pārvērsta šķidrā formā. Mūsdienās to sauc par viskozi. 1930. gados pirmo reizi tika iegūts cits mākslīgais materiāls, tas ir, neilonu. Mākslīgajiem materiāli ir savas priekšrocības, piemēram, tie ir izturīgāki, tie neburzās.