Ģimene, kas nepiekrīt aprūpes pārtraukšanai pēc smadzeņu nāves konstatēšanas

Jahi McMath gadījums
Pusaudžu meitene, kurai 13.gadu vecumā 2013.gada 13.decembrī tika konstatēta smadzeņu nāve.
Pēc tiesas materiāliem, McMath iestājās Oakland bērnu slimnīcā 9. decembrī, lai veiktu plānveida adenotonsilektomiju, uvulopalatofaringoplastiju un apakšējo konhu submukozo rezekciju, ar nodomu, ka šīs procedūras palīdzēs viņai tikt galā ar miega traucējumiem.

Pēc procedūru veikšanas paciente bija atgūvusi samaņu pēcoperācijas palātā un runājusi ar māti, prasot konfektes.
Naktī pēc operācijas pacientei ir notikusi sirds apstāšanās dēļ masīvās hemorrāgijas, asins cirkulēšanas traucējumi izraisīja pilnīgo smadzeņu nāvi.
12. decembrī ārstējošie ārsti oficiāli dokumentēja pacientes smadzeņu nāvi un viņas radiniekiem tika paziņots, ka viņa ir juridiski mirusi («legally dead») un tiks atvienota no dzivību uzturošās aparatūras.
Ģimene to nav akceptējusi.
Pēc tiesas lēmuma: tika atstāta uz dzīvību uzturošās aparatūras. Tiesa motivēja to, ka citādāk tas būtu reliģiozo, autonomijas un privātuma tiesību pārkāpums (jo Jahijas sirds joprojām puksta). Ka arī tika pārvesta uz citu veselības aprūpes iestādi, kur uzturas arī līdz šai dienai, jo pēc tiesneša vārdiem: «tas būtu neētiski un groteski veikt aprūpi «ķermenim», ko pieņem šajā iestādē par mirušo».

https://www.gannett-cdn.com/-mm-/5f4ae92e78618e6fe9f9b201f8d323c3a28a892c/c=0-0-1811-1362&r=x404&c=534x401/local/-/media/2016/03/21/USATODAY/USATODAY/635941673764935023-Screen-Shot-2016-03-21-at-1.07.05-PM.jpg

https://www.facebook.com/keepJahiMcmathonlifesupport/photos/a.167241473484813.1073741828.166781143530846/600642853478004/?type=3&theater

Kādas ētiskas problēmas/jautājumus rada šis gadījums?
Vai pats pacients gribētu palikt tādā veģetatīvā stāvoklī, vai tas ir tikai ģīmenes uzskats?
Religiozie un juridiskie nāves aspekti atšķirās. Šajā gadījumā māte uzskata, ka bērns ir dzīvs, jo viņai pukst sirds, bet smadzeņu nāvi uzskata kā neiroloģisko stāvokli.
Dažādos ASV štatos nāves definējums ir atšķirīgs.
Autonomijas problēma: vai pacients vai viņa piederīgie var pieprāsīt sev noteikto ārstēšanu, neskatoties uz to, ka ārstam ir juridiskās tiesības to nedarīt.
Cik ilgi turpināt terapiju un cik ilgi uzturēt cilvēku tādā stāvoklī?
Ja tomēr uzturēt tādu slimnieku, tad kur jāņem finansējums?
Ģimene uzsvēr rases diskrimināciju, ka vienu,no šīs situācijas ietekmējošajiem faktoriem.
Piederīgajiem ir tiesības atvadīties no miruša pirms atslēgšanas no mākslīgas ventilācijas aparāta, bet kurš nosaka šā laika robežas?
Kā palīdzēt ģimenei un radiniekiem aptvert situāciju un palīdzēt spēt saprast, ka šajā gadījuma sirdspuksti, elpošana un silta āda neliecina par dzīvības pazīmēm?

The Medical Ethics Committee for the hospital explicitly considered this issue and concluded that continuing to provide medical support for Jahi for several weeks following the determination that she was dead was medically inappropriate.
The Ethics Committee went on to acknowledge the importance of tending to the needs of caregivers in such circumstances as well, writing that “The committee feels great compassion for the care team and the moral distress they are experiencing as a result of being asked by the family and compelled by the court to provide interventions that are against their ethical principles and professional training.”

Kāds ir iespējamais risinājums šim gadījumam?
Izmeklēt ārsta veikto darbību pareizumu vai nepareizumu saistībā ar pārgriezto artēriju – vai nepaziņot citam medicīnas personālam par lielu asins zudumu ir pareizi?
Manuprāt, meitenei vairs nevajadzētu saņemt uzturošu terapiju;
Vecākiem jāsamierinās ar bērna zaudējumu;
Slimnīcai/Valstij jāizmaksā vecākiem kompensāciju.

Vai risinājums ir piemērojams tikai konkrētajam gadījumam, vai arī ir iespējams risinājums ētikas kodeksu, normatīvo aktu utml. līmenī?
Risinājums katram gadījumam ir jāizvērtē individuāli;
Jāizvērtē vecāku vēlmes un iemesli, taču šajā situācijā
Tas ir bērns, kurai ir atdzīta juridiskā nāve;
Reliģiozi uzskati nav iemesls savādākai attieksmei;
Ētiski ir grūti izvērtēt stāvokli starp «dzīvo» un «mirušo»
Jāņem vērā arī fakts, ka ASV katrā štatā likumdošana atšķiras
Two states, New Jersey and New York, allow religious exemptions for people who refuse to accept brain death criteria.

Ar kādu/kādiem medicīnas ētikas principiem Jūs pamatotu piedāvāto risinājumu?
Veltītais ārstu laiks un valsts (apdrošināšanas) finansējums tiek tērēts, bet nav pozitīvas dinamikas ārstēšanā.
Medicīniski pieradīts, ka organisms nevar izpildīt vitāli svarīgas funkcijas ar tādu diagnozi, kura ir pacientei = ļoti slikta prognoze.
Uzturoša terapija tiek veikta nevis tāpēc ka ir kaut minimāla iespēja, ka paradīsies pozitīva dinamika, bet tāpēc ka tā grib vecāki.
Augstāk minētos resursus varētu tērēt uz citu pacientu ārstēšanu, kuriem tā ir vitāli vajadzīga (kuriem ir kaut minimālās izredzes uz izdzīvošanu).
Paciente ir pelnījusi pilnvērtīgas , pēc viņas reliģioziem uzskatiem sarīkotas bēres, nevis gulēt slimnīcā līdz mātes nāves brīdim.