Svins. Iegūšana

Atklāšana
Svins bija zināms jau 6-7 tūkst. gadu pirms mūsu ēras Mesopotāmijā, Ēģiptē un citas senās pasaules valstīs.
Latīņu “plumbum” deva angļu vārdu “plumber” - santehniķis (senajā Romā santehnikas caurules izgatavojas no šī metāla, kā vispiemērotākās liešanai), un Venēcijas cietuma nosaukums ar svina jumtu – Piombi.
Senās romiešu svina caurules ar uzrakstiem

Atrašanās dabā

Iegūšana
Galenīts

Fizikālās īpašības

Ķīmiskās īpašības

Izmantošana
Svinu plaši izmanto akumulatoru, munīcijas, arī cauruļvadu un blīvju izgatavošanā, kā arī dažādās ierīcēs aizsardzībai pret radioaktīvo starojumu. Svina savienojumus (galvenokārt tetraetilsvinu) arī izmantoja, lai degvielai palielinātu oktānskaitli.
Atmosfērā atrodas ap 180 000 t svina. Taču autotransports ir uzskatāms par vienu no būtiskākajiem avotiem piesārņojumam ar svinu.
Svina oksīdu (PbO) lieto arī svina stikla (kristālstikla paveids) ražošanai. Šie stikli labi lauž gaismu un absorbē rentgenstarus, tāpēc tos lieto optiskajās ierīcēs un kineskopu priekšējiem stikliem.

Svarīgākie metāla savienojumi, to izmantošana

Svarīgākie metāla savienojumi, to izmantošana

Interesanti fakti
Visi svina savienojumi ir indīgi, tāpēc tie ir jāizmanto pārdomāti, lai svina joni nenonāktu apkārtējā vidē. Pieļaujamā svina katjonu koncentrācija notekūdeņos ir tikai 0,1 mg/L.
Svins ir toksisks. Tas var iedarboties uz gandrīz visiem cilvēka orgāniem.
Svins intensīvi uzkrājas augos, stādījumos un kokos, kas aug tiešā autoceļu tuvumā.