Silīcija savienojumi

Слайд 2

Saturs

Silicija (IV) oksīds jeb silīcija dioksīds
Ortosilīcijskābe un metasilīcijskābe
Silikāti
Silikātu rūpniecība
Izmantotā literatūra

Saturs Silicija (IV) oksīds jeb silīcija dioksīds Ortosilīcijskābe un metasilīcijskābe Silikāti Silikātu rūpniecība Izmantotā literatūra

Слайд 3

Silīcija (IV) oksīds jeb silīcija dioksīds

Silicija (IV) oksīds jeb silīcija dioksīds SiO2

Silīcija (IV) oksīds jeb silīcija dioksīds Silicija (IV) oksīds jeb silīcija dioksīds
visstabilākais silīcija savienojums ar oksidēšanās pakāpi +4.
Tas ir sastopams kristāliskā un amorfa veidā.
Dabā SiO2 izpaltīts galvenokārt kā minerāls kvarcs, kura Zemes garozā ir 12%. No sīkiem kvarca kristāliņiem sastāv smiltis, smilšakmeņi un citi ieži. Piemēram, kalnu kristāli- caurspīdīgi, bezrāsaini kristāli.
Violetās nokrāsas kalnu kristālus sauc par ametistiem, bet brūnos- par topāziem.
Amorfais silīcija oksīds veido opālu un ahātu.
Amorfo SiO2 laboratorijā iegūst no nātrija vai kālija silikāta šķīduma iedarbojoties uz to ar skābi. Cietā silīcijskābe karsējot sadalās par silīcija(IV) oksīdu un ūdeni.

Na2SiO3+H2SiO4

H2OSiO3 +Na2SO4

H2SiO3

SiO2 + H2O

t0

Слайд 5

Ortosilīcijskābe un metasilīcijskābe

Silīcijs ietilpst vairāku skābju sastāvā- Ortosilicijskābē un metasilīcijskābē, kas pieder

Ortosilīcijskābe un metasilīcijskābe Silīcijs ietilpst vairāku skābju sastāvā- Ortosilicijskābē un metasilīcijskābē, kas
pie ļoti vājām skābēm.
Silīcijskābes iegūst silikātu šķīdumu reakcijās ar atšķaidītām skābēm.
Silīcijskābju koloidālos šķīdumus- silikagelus- lieto ūdens un eļļas attīrīšanas filtru ražošanā.

Слайд 6

Silikāti.

Silikāti ir silīcijskābjusāļi, ko iegūst karsējot silīcija (IV) oksīdu kopā ar bāziskajiem

Silikāti. Silikāti ir silīcijskābjusāļi, ko iegūst karsējot silīcija (IV) oksīdu kopā ar
oksīdiem, sārmiem un karbonātiem.
Silikāti dabā ir izplatītākā minerālu klase. To kopējā masas daļa Zemes garozā ir 75%.
Visbiežāk izplatītie silikāti ir alumosilikāti.
Visplašāk silikātus izmanto rūpniecībā- stikla, cementa un keramikas ražošanā.
Šķidrais stikls jeb silikātlīme ir koncentrēts ūdens šķīdums, ko lieto papīra un koksnes piesūcināšanai, lai tie kļūtu izturīgāki, kā arī pret skābēm izturīga cementa un betona ražošanai.

Слайд 7

Silikātu rūpniecība

Stikla ražošana
Parastā stikla iegūšanai kā izejvielas, izmanto smiltis, sodu un kaļķakmeni.

Silikātu rūpniecība Stikla ražošana Parastā stikla iegūšanai kā izejvielas, izmanto smiltis, sodu
Stikla masas veidošanās beidzas aptuveni 1350°C temperatūrā.
Na2CO3+CaCO3+6SiO2?Na2O·CaO·6SiO2+2CO2⭡
Izkausēts stikls, pamazām atdziestot, veido viskozu masu. Pūšot tai cauri gaisu vai presējot, iegūst dažādas formas priekšmetus.
Plaši lieto stikla šķiedru, kuru iegūst, ja izspiež izkausētu stikla masu caur sīkiem caurumiņiem.

Слайд 9

Silikātu rūpniecība

Keramika
Keramikas izstrādājumus gatavo no keramikas masas, to veidojot, apdedzinot un žāvējot.

Silikātu rūpniecība Keramika Keramikas izstrādājumus gatavo no keramikas masas, to veidojot, apdedzinot

Pēc apdedzināšanas keramikas izstrādājumus bieži pārklāj ar glazūru, lai piešķirtu spīdīgumu un ūdens necaurlaidību.

Слайд 10

Silikātu rūpniecība

Cements
Pulverveida viela, kas, sajaukta ar ūdeni, sacietē viendabīgā, izturīgā masā.
Cementa

Silikātu rūpniecība Cements Pulverveida viela, kas, sajaukta ar ūdeni, sacietē viendabīgā, izturīgā
izejvielas ir kaļķakmens un māls – tos sasmalcina, sajauc un maisījumu apdedzina rotējošās cementa krāsnīs. Augstā temperatūrā notiek kaļķakmens sadalīšanās, kalcija silikātu un aluminātu veidošanās. Pēc atdzesēšanas tos samaļ smalkā pulverī – cementā.